Notis

Oriģināls

Ich lasse dich nicht, du segnest mich denn, BWV Anh. 159. Johann Sebastian Bach. A cappella. Sacred , Motet. Language. German. SATB.SATB.

Tulkojums

Es neatstāšu tevi, ja tu mani svētīt, BWV Anh. 159. Johann Sebastian Bach. Cappella. Sacred, Motet. Valoda. Vācu. SATB.SATB.

Oriģināls

The composer of this motet is unnamed in the original score, which was copied by Johann Sebastian Bach and his pupil Philipp David Kräuter about 1712. 1713 in Weimar. Johann Sebastian Bach collected this manuscript in his "Alt-Bachisches Archiv", a collection of musical works of his predecessors. In the 19th century it was attributed to his uncle Johann Christoph Bach. Present-day musicologists lean towards Johann Sebastian's authorship instead. They definitely consider that Johann Sebastian Bach is at least the author of the 2nd part. bars 84-116. or of the complete motet. The final chorale, a chorale harmonization by Johann Sebastian Bach. BWV 421. , is probably an addition by Johann Gottfried Schicht, the editor of the first printing. Leipzig 1802. The. partial. autograph gives no indication beyond the comment " Fine ". end. that follows bar 116. For further information read the preface of this new edition. Die Motette ist ohne Nennung des Komponisten in einer Partitur überliefert, die von Johann Sebastian Bach und seinem Schüler Philipp David Kräuter 1712. 1713 in Weimar geschrieben wurde. Sie war Bestandteil des „Alt-Bachischen Archivs“. Im 19. Jahrhundert wurde die Motette auch Johann Christoph Bach zugeschrieben. Ob Johann Sebastian Bach der Komponist der Motette ist, ist nicht einwandfrei zu klären. Die neuere Bachforschung neigt eher seiner als Johann Christoph Bachs Autorschaft zu und geht davon aus, dass er mindestens als Bearbeiter oder. Teil-. Autor des Werkes anzusehen ist. Der Schlusschoral stammt zwar von Johann Sebastian Bach. BWV 421. , ist aber wohl eine Zutat des Thomaskantors Johann Gottfried Schicht, des Herausgebers des Erstducks. Leipzig 1802. In der. teil-. autographen Partitur ist er nicht vermerkt, in ihr findet sich nach dem Schlusstakt 116 der Vermerk „ Fine “. Die Alte Bach-Ausgabe lässt den Schlusschoral weg, die Neue Bach-Ausgabe teilt ihn lediglich als Anhang mit. Für weitere Details vgl. das Vorwort zu dieser Ausgabe.

Tulkojums

Šī motet komponists ir nenosaukts sākotnējā rezultātu, kas tika kopēti Johana Sebastiāna Baha un viņa skolēnu Philipp David Krauter par 1712. 1713 Veimārā. Johann Sebastian Bach savākti šo manuskriptu viņa "Alt-Bachisches Archiv", kolekcija muzikālo darbu viņa priekšgājēji. 19. gadsimtā tā tika attiecināta uz viņa tēvocis Johann Christoph Bach. Mūsdienu muzikologi liesās uz Johana Sebastiana autorību vietā. Viņi noteikti uzskata, ka Johans Sebastians Bahs ir vismaz autors 2. daļa. bāri 84-116. vai pilnās motet. Galīgo korālis, korālis saskaņošana Johana Sebastiana Baha. BWV 421. , Ir iespējams papildus Johans Gotfrīds Schicht redaktore pirmās drukāšanas. Leipzig 1802. The. daļējs. autogrāfu nesniedz nekādas norādes ārpus komentāru "Fine". beigas. kas seko bar 116. Lai iegūtu sīkāku informāciju izlasīt priekšvārdu šī jaunā izdevuma. Motet tiek piegādāts nenosaucot komponists ar rezultātu, ka Johana Sebastiāna Baha un viņa māceklis Philip David garšaugiem 1712. Bija rakstīts 1713 Veimārā. Viņa bija daļa no "veco Baha arhīva". 19. Century motet Johans Kristofs Bach tika attiecināta. Neatkarīgi no tā, Johann Sebastian Bach sacerēja motet nav pareizi paskaidrot. Nesenā plūsma pētījumu ir vairāk sliecas nekā viņa Johana Kristofa Baha autorību, un pieņem, ka tas ir vismaz tikpat procesors vai. Daļējs. Autors darbs ir uzskatāms. Lai arī galīgais korālis ir Johana Sebastiana Baha. BWV 421. Bet ir iespējams sastāvdaļa Thomas kantors Johans Gotfrīds slāni, izdevējs Erstducks. Leipzig 1802. In. daļējs. autogrāfu rezultāts, viņš nav, šķiet, atrod tajā noslēguma ciklā 116 vārdus "Fine". Old Bach izdevums noklusē galīgo Chorale, New Bach Edition sadalīt to ar tikai kā pielikumu. Sīkāku informāciju skatīt. priekšvārds šī izdevuma.